2. tipa cukura diabēts

2. tipa cukura diabēts – ar šo slimību parasti slimo vecāki cilvēki, bet
pēdējā laikā to novēro arī jauniem pacientiem ar palielinātu svaru
un, tā saucamo, metabolo sindromu. Slimības sākumā novēro audu
(muskuļaudu, taukaudu, aknu šūnu) rezistenci pret insulīnu.

Vēlāk, progresējot beta šūnu (šūnas, kas ražo insulīnu) bojāejai, pacienta aizkuņģa dziedzeris izstrādā arvien mazāk insulīna.

Sākuma stadijā 2. tipa diabēts var ilgstoši noritēt bez izteiktiem simptomiem. Tikai krasi paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, sāk parādīties klīniskie simptomi: slāpes vai sausuma sajūta mutē, bieža urinēšana, redzes pasliktināšanās, slikti dzīstošas brūces, ādas sastrutojumi, dedzinoša sajūta kāju pēdās vai to tirpšana.

Kā ārstē 2. tipa cukura diabētu?

Ja ir diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts, sākumā pacientu ārstē
ar diētu, fizisko aktivitāti, atteikšanos no alkohola lietošanas un
smēķēšanas. Pacientu apmāca un aicina viņu veikt regulāru paškontroli
(glikozes līmeņa noteikšanu asinīs vai urīnā).

Ja šie pasākumi nedod vēlamo rezultātu, tad uzsāk ārstēšanu
ar glikozes līmeni pazeminošām tabletēm. Slimībai progresējot,
nereti attīstās sekundāra rezistence pret kādu no glikozes līmeni
pazeminošām tabletēm, vai vairākām no tām. Tādā gadījumā
ārstēšanai pievieno insulīnu.

Insulīnterapijas uzsākšana būtiski uzlabo diabēta kompensāciju vai,
citiem vārdiem sakot – ārstēšanas rezultātus.