Kas ir diabēts?

Diabēta rašanās cēloni precīzi noteikt ir grūti. Pašlaik šajā jomā notiek aktīvi zinātniski pētījumi.
Diabētam ir divi paveidi jeb tipi:

1. tipa diabēts (parasti gados jauniem cilvēkiem);

2. tipa diabēts (pārsvarā vecākiem cilvēkiem).

Šeit aprakstīti abu tipu cukura diabēta attīstības mehānismi.

1. tipa diabēts

Aizkuņģa dziedzerī ir tā saucamās β šūnas, kas ražo insulīnu. Ja šīs šūnas noārdās, tad organismā insulīns netiek ražots pietiekamā daudzumā vai netiek ražots nemaz. Dažu apstākļu ietekmē β šūnu noārdīšanās sākas jau ilgu laiku pirms slimības pazīmju parādīšanās. Kad noārdījusies lielākā daļa β šūnu, hiperglikēmijas simptomi attīstās ļoti ātri. Pagaidām vēl nav iespējams procesu apturēt vai izsargāties no slimības.
Pārsvarā cilvēkiem ar 1. tipa diabētu pirms slimības simptomu parādīšanās ir aktīvs, veselīgs dzīvesveids. Tā kā aizkuņģa dziedzeris pārstāj ražot insulīnu, 1. tipa diabēta slimniekiem ik dienas nepieciešamas insulīna injekcijas. Lai kontrolētu glikozes līmeni asinīs, viņiem jāiemācās pareizi sabalansēt uzturu un ikdienas fizisko slodzi ar nepieciešamo insulīna devu.

2. tipa diabēts

Šis diabēta tips ir sastopams daudz biežāk. Aizkuņģa dziedzeris nepārstāj ražot insulīnu, bet insulīns neveic savas funkcijas vai arī tā ir par maz. Nosliece uz 2. tipa diabētu var būt ģenētiski pārmantota, tādēļ ar diabētu var slimot vairāki vienas ģimenes/dzimtas locekļi. Jo lielāks diabēta slimnieku skaits Jūsu dzimtā, jo lielāks saslimšanas risks, it īpaši, ja diabēta slimnieki Jūsu dzimtā ir gan no tēva, gan no mātes puses. Ģenētiski tiek pārmantots nevis diabēts, bet gan nosliece ar to saslimt. Tādējādi daudziem cilvēkiem, kuriem šī nosliece ir, diabēts var arī nekad neattīstīties.
2. tipa diabēts parasti rodas pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Tā simptomi parādās un pastiprinās pamazām, tādēļ to grūti savlaicīgi diagnosticēt. Apmēram pusei 2. tipa diabēta slimnieku ilgstoši ir liekais svars. Palielinātās tauku šūnas slikti uzņem insulīnu un prasa, lai organisms to ražotu lielākā daudzumā.
Grūtniecības laikā organismam ir papildus slodze, kas skar arī aizkuņģa dziedzeri, tādēļ dažkārt sievietēm grūtniecības laikā var attīstīties diabēts, kas pēc dzemdībām bieži pāriet . Taču vēlāk diabēts var parādīties no jauna.

Kas ir insulīns?

Diabēta gadījumā organismā mainās uzturvielu bioķīmiskā  pārstrāde. Problēmas pamatā ir insulīns.

Insulīns ir viela, kas palīdz organismam uzturvielas pārvērst enerģijā. Veselā organismā tas notiek šādi: gremošanas procesa rezultātā organisms daļu uztura pārvērš glikozē (bāzes cukurā), un tā nonāk asinsritē. Līdz ar to glikozes līmenis asinīs paaugstinās.
Ja insulīna darbība nav traucēta, glikoze no asinīm nonāk šūnās, tādējādi glikozes līmenis asinīs atkal pazeminās. Aizkuņģa dziedzeris ēšanas laikā pastiprināti izdala insulīnu.
Insulīns veicina glikozes nokļūšanu ķermeņa šūnās, kur tā tiek pārstrādāta enerģijā.
Cilvēka ķermenī ir miljoniem šūnu, un katrai ir savas funkcijas dzīvības uzturēšanā. Šūnās glikoze tiek izmantota kā „degviela”, un insulīns nodrošina šīs „degvielas” nokļūšanu šūnās visu diennakti.
Glikozes līmenis asinīs nepārtraukti mainās, taču izmaiņas ir pieļaujamās fizioloģiskās robežās. Ja insulīna darbība ir normāla, robežas tiek ievērotas automātiski.

Kā ārstē diabētu?

Pirms tika zinātniski izpētīts, cik liela nozīme ir glikozes līmenim asinīs un kā to kontrolēt, diabēts slimniekiem sagādāja smagas ciešanas, un bieži vien viņu dzīves ilgums nebija liels. Taču tā ir pagātne. Jaunajām ārstēšanas metodēm ir vairākas kopīgas iezīmes. Tās jāņem vērā abu tipu diabēta slimniekiem.

1. UZTURS
Uzmanība noteikti jāpievērš:
a) produktu veidiem, ko Jūs lietojat uzturā;
b) dienas laikā uzņemtās pārtikas daudzumam;
c) pamata un papildus ēdienreižu sadalījumam dienas gaitā.

2. FIZISKIE VINGRINĀJUMI
Regulāra fiziskā slodze palīdz insulīnam labāk veikt savas funkcijas. Turklāt tā palīdz uzturēt veselību un palielina organisma aizsargspējas. Vingrinājumi ir īpaši svarīgi, ja vēlaties atbrīvoties no liekā svara.

3. INSULĪNS
Mūsdienās ir pieejami gan cilvēka insulīni, gan arī augstas kvalitātes mūsdienīgi insulīna analogi. Tie ir drošāki un efektīvāki nekā iepriekšējo tehnoloģiju radītie insulīna preparāti. Ir izstrādātas arī jaunas insulīna ievadīšanas ierīces. Injekciju ar tām var veikt ātri un vienkārši. Šīs ierīces ir līdzīgas pildspalvām, un tādēļ tās iespējams nēsāt līdzi neuzkrītoši (piem., FlexPen® un NovoPen®).
Visiem 1. tipa diabēta slimniekiem insulīna injekcijas nepieciešamas katru dienu. No tām atkarīga viņu dzīvība. Insulīns ir nepieciešams arī dažiem 2. tipa diabēta slimniekiem. Lielākā daļa 2. tipa diabēta slimnieku lieto preparātus tabletēs, kas nesatur insulīnu, bet stimulē tā veidošanos un izdalīšanos vai arī palīdz insulīnam labāk veikt savas funkcijas.

Kas ir laba diabēta kompensācija?

Diabēta slimniekam ļoti svarīgi ir sasniegt labu diabēta kompensāciju. Tas ir galvenais diabēta ārstēšanas mērķis. Tādējādi ir iespējams izvairīties no dažādām komplikācijām. Lai novērtētu diabēta kompensāciju, regulāri ir jāmēra glikozes līmenis asinīs. Izmērīt glikozes līmeni asinīs var iemācīties veikt patstāvīgi. Šie testi ir veicami viegli un jebkurā laikā.
Ideālā gadījumā glikozes līmenis asinīs ir tāds pats kā veseliem cilvēkiem
(3,3 – 5,5 mmol/l), kaut gan praksē šādu rezultātu grūti sasniegt. Vispār glikozes līmenim asinīs nevajadzētu pārsniegt 7 mmol/l un 1,5 stundas pēc ēšanas – 9 mmol/l.

Jāievēro, ka diabēta kompensācijas kritēriji ir individuāli un var būt atkarīgi no vairākiem faktoriem (saslimšanas tips, vecums u.c.). Tādēļ vaicājiet savam ārstam, kāds glikozes līmenis asinīs nepieciešams tieši Jums.